Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140102025. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140102025/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140102025. Velnu dzīves vietas. Teicējs: Bērziņa, L. skolnieks. Pierakstīšanas vieta: Limbaži. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140102025/
Velnu dzīves vietas
Die Wohnorte der Teufel
LATVISKI
Reiz kaut kur ap siena pļaujamo laiku pļāvēji gulējuši kādā vecā šķūnī pie aizslēgtām durvim. Te ap pusnakti durvis atvērušās un ieskrējis melns teļš, kas bļaudams skraidījis pa šķūni un neļāvis ļaudim gulēt. Tie visi pārbijušies un no bailēm nedrīkstējuši ne kustēties, bet kā pulkstenis bijis viens, teļš pazudis un viss atkal palicis klusu. No rīta atnācis uz šķūni kāds vecs vīrs, kam tie ļaudis izstāstījuši, kas tiem par nakti noticis. Vecītis stāstījis, ka melnais teļš esot bijis velns, kas katru nakti nākot šķūnī un pulksten vienos atkal aizejot.
DEUTSCH
Einmal zur Zeit der Heumahd schliefen die Mäher in einer Scheune. Die Tür war verschlossen. Aber gegen Mitternacht öffnete sich die Tür. Ein schwarzes Kalb kam hereingelaufen und lief blökend herum, so dass die Leute nicht schlafen konnten. Sie waren so erschrocken, dass sie sich nicht zu rühren wagten, aber gegen ein Uhr verschwand das Kalb und alles wurde wieder ruhig und still. Am nächsten Morgen kam ein alter Mann in die Scheune. Die Leute erzählten ihm, was sie in der Nacht erlebt hatten. Da sagte der Alte, das schwarze Kalb sei niemand anders als der Teufel selbst gewesen, der jede Nacht um Mitternacht in die Scheune komme und um ein Uhr wieder verschwinde.