Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140103023. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140103023/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140103023. Velni nēsā akmeņus. Pierakstīšanas vieta: Lizums. Pierakstīšanas gads: 1876. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140103023/
Velni nēsā akmeņus
Die Teufel tragen Steine
LATVISKI
Vidzemē, pie Lizuma pils mežā, Ureikstas upītes tuvumā atronas vecs pilskalns ar senām cietokšņa drupām. Velns te licis pamatu vienai pilij. Kad sācis pili jau celt, tad vienā naktī gājis pēc akmeņiem uz tuvējām Ievānu mājām. Tur saņēmis pilnu klēpi akmeņu, lai nestu uz pili. Te iedziedājies gailis un acumirklī viss klēpis velnam izbiris. To vietu, kur akmeņi izbiruši, iesaukuši par Velna klēpi. Še pulka akmeņu vēl tagad redzami, lai gan ļaudis vienādi vien viņus projām ved ēkas celt, tomēr izbeigt ir tad nevar. Tā nu toreiz velnam izjucis ar pili.
DEUTSCH
In Livland, in dem Walde des Lizums-Gutes und nahe an dem Flüsschen Ureiksta befindet sich ein alter Schlossberg mit der Ruine einer Festung. Der Teufel hatte an der Stelle den Grundstein für ein Schloss gelegt. Nachdem er mit dem Schlossbau bereits begonnen hatte, ging er eines Nachts zum nahen Ievāni Hof, um Steine zu holen. Kaum war er mit den Steinen unterwegs, da krähte plötzlich der Hahn, und alle Steine rollten auf die Erde. Die Steine werden noch heute Teufelssteine genannt. Obwohl die Manschen immer wieder eine Menge Steine von der Stelle abfahren, um ihre Häuser zu bauen, liegen noch sehr viele da. So war der Teufel damals zu keinem Schloss gekommen.