Vecos laikos vienā palsmaniešu mājā sievietes nevarējušas nekad biezpienu apsildīt. Mājā nākuši tādi savādi cilvēki, prasījuši biezpienu un no tiem nebijis nekāda gala. Tie bijuši patiesībā velni, bet tikai cilvēku izskatā. Bet sievietes beidzot dabūjušas īsto zināšanu rokā. Kad viņas gribējušas biezpienu sildīt, tad papriekšu pavardā iemetušas vecas vīzes. Kad tā izdarījušas, tad svešie savādie cilvēki nekad mājā nenākuši, kad sievietes biezpienu sildījušas.

Es begab sich in alten Zeiten, dass die Frauen auf einem Bauernhof in Palsmane nie dazu kamen, die dicke Milch aufzuwärmen. Sonderbare Menschen betraten das Haus, Verlangten die dicke Milch und füllten die Stube. In Wirklichkeit waren es Teufel, die nur die Menschengestalt angenommen hatten. Schließlich erfuhren die Frauen, wie man sich ihrer erwehren konnte. Sobald sie die dicke Milch zum Erhitzen aufsetzen wollten, warfen sie zuerst alte Bastschuhe in das Herdfeuer. Taten sie es, so betraten die sonderbaren Menschen nicht das Haus, und die Frauen konnten in aller Ruhe weißen Käse bereiten.