Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140201012. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140201012/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140201012. Cilvēka mirstamais laiks ir nolemts. Pierakstītājs: Kalniņš, Jānis. Pierakstīšanas vieta: Garkalne. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140201012/
Cilvēka mirstamais laiks ir nolemts
Die Sterbestunde des Menschen ist vorbestimmt
LATVISKI
Viena kundze pavadījusi vecu gadu un gaidījusi jaunu. Kad bijusi pašu reizi pusnakts, tad uzsaukusi kalponei, lai iet un skatās krāsnī. Kalpone iet, bet satrūkusies iekliedzas. Kundze prasa: kāpēc tā esot kliegusi? Meita dusmodamās atbild, kāpēc kundze viņu esot pievīlusi, jo pats kungs pliks esot ielīdis krāsnī. Kundze to pašu gadu nomirusi; bet kungs nu apprecējis kalponi.
DEUTSCH
Eine vornehme Frau erwartete das Neue Jahr. Als es gerade Mitternacht war, rief sie ihrer Magd zu, sie solle in den Ofen schauen. Die Magd gehorchte, aber dann schrie sie erschrocken auf. Die Frau wollte wissen, warum sie geschrien habe. Die Magd antwortete ärgerlich, die Gnädige habe sie angeführt, denn der Herr selbst sei ganz nackt im Ofen zu sehen gewesen. Die Frau starb noch in demselben Jahr. Der Herr heiratete die Magd.