Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140201013. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140201013/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140201013. Cilvēka mirstamais laiks ir nolemts. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140201013/
Cilvēka mirstamais laiks ir nolemts
Die Sterbestunde des Menschen ist vorbestimmt
LATVISKI
Puisis iet pie brūtes, iekļūst purvā, nevar aiziet, vēlās: "Kaut brūte pie manis nāktu!" Te pāriet mājā — brūte patiesi gadās gultā šim blakus. Bet mācītājs citā naktī uzvelk krustu uz durvim. Šī atkal atnāk, bet nevar vairs iekšā tikt. Gan pārvēršas par vilku, gan lāci — nelīdz. Pēc pusnakts paliek kā katrs cilvēks un nu puisis apprec to.
DEUTSCH
Ein Bursche, der zu seiner Braut unterwegs war, geriet ins Moor und kam nicht weiter. Da wünschte er sich: "Wenn doch meine Braut zu mir kommen würde!" Als er wieder zu Hause ist, liegt die Braut wahrhaftig neben ihm im Bett. In der nächsten Nacht zeichnet der Pfarrer Kreuze auf die Tür. Nun kann sie nicht hinein. Wohl verwandelt sie sich in einen Wolf, dann in einen Bären, aber alles vergeblich. Nach Mitternacht wird sie wieder wie alle anderen Menschen, und der Bursche heiratet sie.