Plieņu pagasta Čīgaiņos dzīvojusi vecā Māle, kas nevarējusi iet bērēs, jo bijis riebīgi tur būt: redzējusi starp bēriniekiem arī miroņus. Tie ēduši līdz ar bēriniekiem, no tiem pašiem traukiem un staigājuši pa galdiem. Starp miroņiem bijis arī tikko apglabātais. Tas visu darījis līdz citiem miroņiem. Ļaudis stāsta vairākus šādus gadījumus, kur zināms cilvēks nevarējis aiz šī paša iemesla iet bērēs. Tie esot dzimuši lielā piektā.

Auf dem Čīgaiņi-Hof der Plieņu-Gemeinde lebte die alte Māle, die zu keiner Beerdigung gehen mochte, weil es sie anekelte: sie konnte nämlich unter den Trauergästen auch die Toten sehen. Sie aßen mit den Trauergästen aus denselben Tellern, und sie spazierten auf den Tischen herum. Unter den Toten war auch einer, der erst kürzlich gestorben war. Er machte alles den anderen Toten nach. Leute erzählen mehrere solche Fälle, wo ein Mensch aus demselben Grunde nicht an Beerdigungen teilnehmen kann. Solche Menschen seien am Karfreitag geboren.