Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140202009. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140202009/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140202009. Cilvēka miršana. Pierakstītājs: Emīlija Jurkovska. Pierakstīšanas vieta: Ūziņi. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140202009/
Cilvēka miršana
Das Sterben des Menschen
LATVISKI
Reiz nomiris viens saimnieks mūsu pagastā un nolikts klētī. Pusdienā viņš izgājis no klēts un saucis puisi, kas ratos gulējis, lai nākot viņam līdzi. Puisim bijis jāiet. Apstaigājuši visus laukus un, pārnākuši mājās, saimnieks atkal zārkā nogulies. Puisis tūliņ pierādījis, ka saimnieks viņu vedis — palags arī bijis slapjš; bet drīzī pēc tam puisis no bailēm nomiris.
DEUTSCH
Einmal war in unserer Gemeinde ein Bauer gestorben. Man brachte ihn in ins Vorratshaus. Um die Mittagszeit kam er aus der Klete und rief den Knecht, der sich auf den Wage schlafen gelegt hatte. Der Knecht musste mitgehen. Sie umschritten zusammen alle Felder. Als sie auf den Hof zurückkamen, legte der Bauer sich wieder in den Sarg. Der Knecht konnte beweisen, dass der Bauer ihn herumgeführt hatte, denn auch das Laken war nass. Aber bald darauf ist der Knecht vor Angst gestorben.