Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140202011. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140202011/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140202011. Cilvēka miršana. Pierakstītājs: Vaskis, Andrejs. Pierakstīšanas vieta: Tukums. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140202011/
Cilvēka miršana
Das Sterben des Menschen
LATVISKI
Jaun-Kaipjos kaŗa laikā noticis sekošs gadījums. Mājas kalps Pētersons ar saimnieku sēdējuši istabā pie galda. Piepēži durvis atveŗoties, pa tām ieskrienot balts šunelis un pie zāles durvim nozūdot. Ejot skatīties, kur tas palicis, bet nekur atrast, kaut gan zālē kumode vien bijusi un nekur nevarētu būt šunelis apslēpies. Bet ko iznākot no zāles ārā, ta zālē trokšņojot, it kā kāds drēbes mautu. Iegājuši no jauna un izmeklējušies, bet nekā neatraduši. Pēc kāda brītiņa pienākusi telegrama, ka saimniece Tukumā slimnīcā mirusi.
DEUTSCH
Es Begab sich im Jaunkaipji-Hof während des Krieges. Der Knecht Pētersons und der Bauer des Hofes selbst saßen beide in der Stube am Tisch. Plötzlich öffnet sich die Tür, ein weißes Hündchen kommt hereingelaufen und verschwindet an der Tür der guten Stube. Sie gehen nachsehen, können das Hündchen jedoch nirgends finden obwohl in der Stube nur eine Kommode stand, in der sich der Hund gewiss nicht verstecken konnte. Als sie die gute Stube verließen, hörten sie hinter sich Geräusche wie beim Wäschewaschen. Sie gingen wieder zurück und durchsuchten die ganze Stube, konnten jedoch nichts finden. Aber kurz darauf kam ein Telegramm, dass die Bäuerin im Krankenhaus von Tukums gestorben sei.