Mans tēvs bija par meža sargu Kalna mājā un tai laikā bija mans labākais draugs kāds vecītis, Andrejs vārdā. Viņš man stāstīja, ka pie Viļa atmatas spokojoties. Viņš pats tur gan neko neesot redzējis, bet tikai dzirdējis stāstam. Kad tur vēl esot bijusi atmata, tad esot redzēts vairāk reizes, ka tur divi preilenītes dancojot, un tad uz reizi pazūdot. Tālab tās tur dancojot, ka tur esot viens brūtgāns savu brūti nositis, kuŗai būtu bijuši dvīnīši.

Mein Vater lebte als Buschwächter auf dem Kalns-Hof. Zu der Zeit war ein alter Mann namens Andrejs mein bester Freund. Er erzählte mir, dass es an dem Brachland von Vilis spuke. Er selbst habe zwar dort nichts gesehen, aber er habe viel darüber gehört. Man habe dort oft zwei Fräulein tanzen sehen können, aber auf einmal seien sie dann ganz plötzlich verschwunden. Sie tanzten dort deshalb, weil an der Stelle eine Bräutigam seine Braut die Zwillinge erwartete, erschlagen habe.