Lubānas draudzē kāds no pirmiem mācītājiem bijis ļoti nikns: sitis iesvētāmos bērnus un plēsis tos aiz ausim un matiem Pēc mācītāja nāves viņa skoliņā naktīs skanējuši žēli vaidi. Ļaudis runājuši, ka tur nelabais mokot mācītāju. Atnācis jauns mācītājs, tas bijis ļoti labs. Vēl gan kādu laiku skoliņā spokojies, bet pēc tam žēlie vaidi apklusuši.

Einer der Ersten Pfarrer der Gemeinde Lubāna war sehr hitzig und zornig; er schlug die Kinder, die er für die Konfirmation vorbereitete, und zog sie an den Ohren und an den Haaren. Nach dem Tode des Pfarrers konnte man in seinem Schulraum klägliches Jammern hören. Die Leute sprachen, dass dort der Teufel den Pfarrer plage. Ein neuer Pfarrer kam. Er war sehr gütig. Man hörte noch eine Zeit das Jammern in dem Schulraum, dann aber verstummte es für immer.