Vienā tādā kalnīnā pa pusnaktim plosījies raudātāš. No kalnīna nākusi akurāt maza bērna balss ārā. Reiz vienc vecīts, pa pašu pusnakti gāš gar kalnīnu garēm un akal raudātāš sācis plosīties. Nu vecīts pārmetis uz kalnīna pusi krustu un nokristīš bērnu vārdā. No tās reizas raudātāš vai(r)s kalnīnā neplosījies.

Auf einem Hügel treib immer um Mitternacht ein Weiner sein Unwesen. Es war, als käme aus dem Hügel die Stimme eines kleinen Kindes. Einmal ging gerade ein alter Mann um Mitternacht an dem Hügel vorbei. Da ertönte wieder die Stimme des Weiners. Da schlug der Alte ein Kreuz in die Richtung des Hügels und gab dem Kind einen Namen. Seit der Zeit war der Weiner auf dem Hügel verstummt.