Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140209033. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140209033/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140209033. Veļi prasa, lai aprok. Pierakstītājs: Reķis, Fr. Pierakstīšanas vieta: Renda. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140209033/
Veļi prasa, lai aprok
Die Manen verlangen, begraben zu werden
LATVISKI
Viens saimnieks, vārdā Brencis, aizkurināja cepli. Piepēži dzird: aizkrāsnī viens vienmēr ievaidās: "Ai, cik auksti, ai, cik auksti!" Brencis, drošs vīrs, vaicā: "Kas tāds esi? Nāc sildīties!" Labi, atnāk gluži pliks cilvēks, paņem lielu jo lielu kluci, ko seši vīri necels, un iebāž krāsnī kā nieku. Brencis vēl reiz vaicā: "Kas tu tāds esi?" Beidzot plikais stāsta: Esmu ārlaulības bērns. Māte mani mazu nozūmēja un tālab man jāklaidās, kamēr manus kaulus kāds būs paglabājis kapos, tie atronas apakš kunga ļovenēm."
Otrā dienā Brencis aizgāja un kunga namu, izrušināja tur bērna kauliņus, apraka kapos. No tā laika plikais vairs nekad nerādījās.
DEUTSCH
Ein Bauer namens Brencis hatte den Backofen eingeheizt. Auf einmal hörte er, dass jemand im Ofen jammerte: "Ach wie kalt, ach wie kalt!"
Brencis, der ein mutiger Mann war, fragte sogleich: "Wer bist du? Komm und wärme dich!" Gut, da kam ein ganz nackter Mann hervor, ergriff einen Klotz, den sechs Männer nicht hätten heben können, und steckte ihn in den Ofen. Da fragte Brencis noch einmal: "Wer bist du?" Schließlich begann der Nackte zu erzählen: "Ich bin ein uneheliches Kind. Meine Mutter hat mich umgebracht, und nun muss ich so lange umherirren, bis jemand meine Knochen auf dem Friedhof bestattet hat. Meine Gebeine befinden sich unter der Treppe (der Freitreppe) des Herrn."
Am nächsten Tag begab sich Brencis zum Haus des Herrn, buddelte die Knöchelchen des Kindes aus und begrub sie auf dem Friedhof. Seit der Zeit hat ich der Nackte nie wieder gezeigt.