Vizulis gājis pa Skaras mežu uz mājām. Mežā ieejot, viņam nācis līdzi gar ceļa otru malu kāds cilvēks, kas bijis ar vieniem lupatiem ģērbies. Kad viņš bijis atnācis pie Penkoku kapiem, tad tūliņ noplīsušais cilvēks pazudis. Vizulis redzējis: tikko noplīsušais pārlēcis pār kapa žogu, tā tūliņ pazudis. Viņam palicis bail un viņš taisījies, kā tiek no kapiem prom. Reiz Reķis braucis vilnu kārst. Viņš braucis pa Cukura mežu pie Gēderta. Viņš dzirdējis, ka viņa priekšā kaut kas skanējis, un redzējis, ka ugunis metušās. Pats Reķis dzīvoja Paipas ciemā. Visi ciema iedzīvotāji sakot, ka tur spokojot.

Vizulis ging durch den Skara-Wald nach Hause. Als er den Wald betreten hatte, ging auf der anderen Straßenseite ein Mann neuen ihm her, der in Lumpen gekleidet war. Als sie am P.-Friedhof angelangt waren, war der Fremde plötzlich verschwunden. Vizulis hatte es selbst gesehen: kaum war der Zerlumpge über den Friedhofswall gesprungen, da war er auch schon verschwunden. Da bekam er Angst und eilte so schnell er nur konnte davon. Ein anderes Mal fuhr Rekke durch den Cukuru-Wald (Zucker-Wald) zu Gedert, um ihm Wolle zu bringen. Da hörte er Klänge vor sich und sah, dass Funken sprühten. Rekke selbst wohnte in Paipa-Dorf. Alle Dorfbewohner erzählten, dass es sich an der Stelle spuke.