Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140301074. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140301074/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140301074. Ēni māžojas. Pierakstītājs: Skujiņš, Hugo (Andrs Ziemelis). Pierakstīšanas vieta: Bilskas pagasts. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140301074/
Ēni māžojas
Die Schatten spuken
LATVISKI
Vagu silā (Bilskas pagastā) vecos laikos mitis kāds raudātājs, kas pa naktim silā žēli, žēli raudājis. Vienam vecam vīram gadījies naktī caur Vagu silu iet un raudātājs atkal raudājis. Vīrs zinājis, kas par lietu, un sācis dziedāt šo peršiņu:
"Ko tu raudi, nabadziņš,
Jo tavs Pestītājs vēl dzīvo,
Kas tev karsti, karsti mīļo.
Kas priekš tevis nomir's bija,
Priekš tev' dzīvo mūžīgi."
Kad dziesmiņa bijusi nodziedāta, tad raudātājs apklusis. No tā laika viņš neticis vairs Vagu silā dzirdēts.
DEUTSCH
Im Vagu sils (in der Gemeinde Bilska) soll in alten Zeiten ein Weiner gehaust haben, der nachts kläglich und bitterlich geweint hat. Einmal musste ein alter Mann zur Nachtzeit durch den Wald gehen. Da hörte er den Weiner weinen. Der Mann wusste worum es ging und begann das Lied zu singen: "Warum weinst du, arme Seele,
Wenn dein Heiland lebt,
der dich liebt aus heißem Herzen,
der für dich gestorben war,
der für dich wird ewig leben."
Als er das Lied beendet hatte, verstummte der Weiner. Seit der Zeit hat man ihn nie mehr in jenem Forst weinen gehört.