Vienreiz vecais Māmins un Ēmbūtnieks gājuši peldēt pret Dunča kalvu. Te viņiem parādās maza, smuka, spīdīga pīle un ved viņus uz priekšu. Netālu no viņu vietām, kur viņi peldēja, bija tāds dziļums, no kuŗa vairs laukā nevar tikt. Bet pīle taisni veda uz to vietu. Kad pīle bija nopeldējusi uz to vietu. kur atrodas dzelme, viņa uz reizi pazuda.

Einmal waren der alte Māmins und sein Freund Embūtnieks an Dunča kalva schwimmen gegangen. Plötzlich erschien eine hübsche kleine Ente mit glänzenden Federn und schwamm vor ihnen her. Nicht weit von der Stelle, an der sie schwammen, war eine Untiefe, aus der Niemand wieder herauskam, und die Ente führte sie in jene Richtung. Als die Ente die tiefe Stelle erreicht hatte, war sie plötzlich verschwunden.