Mārdziņas purvā (Vijciema pagastā) pa naktim dzirdējuši dziedātāju. Tas maldījies pa purvu un dziedājis ik naktis līdz pirmiem gaiļiem. Pēc gaiļiem dziedātājs apklusis. Kad kādam cilvēkam naktī gadījies caur purvu iet, tas dikti maldījies un nevarējis no purva ārā tikt. Dziedātājs neesot nevienam rādījies. Viņš turpat tuvumā bijis un dziedājis, bet redzēt to neviens nav varējis. Kad nodziedājis gailis, tad arī maldītais tūliņ ticis no purva ārā.

In dem Mārdziņa-Moor (Gemeinde Vijciems) hörte man nachts oft jemand singen. Jemand irrte im Moor herum und sang dabei jede Nacht so lange, bis die Hähne krähten. Sofort nach dem Hahnenschrei verstummte der Sänger. Wenn ein Mensch nachts durch jenes Moor gehen musste, so verirrte er sich meist und fand nur mühsam den Weg, den ihn wieder aus dem Moor hinausführte. Der Sänger hat sich jedoch niemandem gezeigt. Er war stets in der Nähe und sang, aber niemand bekam ihn zu sehen. Sobald der Hahn gekräht hatte, fand der Verirrte wieder den rechten Weg.