Reiz viena sieviņa aizgājusi uz Mārtiņa mežu (Smiltenes pagastā) sēņot. Sieviņa sākusi maldīties. Viņa gājusi ilgi, ilgi. Beidzot viņa ieraudzījusi māju. Kad sieviņa dagājusi pie mājas, tad tik atjēgusies, cik tālu nomaldījusies. No mežsarga mājas viņa vairs mežā negājusi, bet pa ceļu uz māju.

Einmal war eine Frau in den Mārtiņš-Wald (Gemeinde Smiltene) gegangen, um Pilze zu suchen. Da verirrte sie sich. Lange irrte die Frau herum. Schließlich erblickte sie ein Haus. Als sie an das Haus kam, merkte sie, wie sehr sie sich verirrt und wie weit sie vom Weg abgekommen war. Die Frau kehrte nicht mehr in den Wald zurück, sondern ging auf der Landstraße nach Hause.