Netālu no Baldones muižas pakāries viens bagāts saimnieks. Priekš savas nāves viņš apracis savu naudu mežā. Nauda gan vairāk reizes rādījusies kā uguntiņa, bet neviens nav varējis dabūt tās rokā. Rijā, kuŗā saimnieks pakāries, rādījušies spoki. Reiz vienu nakti ceļavīri braukuši no Rīgas un redzējuši pie rijas mazus vīriņus, kas tur strādājuši ap vezumiem. Bet kad ceļavīri tur piebraukuši klāt, tad mazie vīriņi līdz ar visiem vezumiem tūliņ pazuduši.

Nicht weit von dem Gutshof von Baldone hatte sich ein reicher Bauer aufgehängt. Vor seinem Tod hatte er sein ganzes Geld im Walde vergraben. Wohl zeigte sich das Geld mehrmals als Irrlicht, aber niemand konnte es erlangen. In der Korndarre, in der sich der Bauer aufgehängt hatte, spukte es. Eines Nachts sahen Fuhrleute, die von Riga nach Hause fuhren, kleine Männchen, die an beladenen Fuhren hantierten. Aber als die Fuhrleute die Stelle erreicht hatten, waren die kleinen Männchen mit ihren Fuhren verschwunden.