Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140607001. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140607001/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140607001. Nauda parādās par cilvēku. Pierakstītājs: Siliņš, Voldemārs (Silamalas Vaivariņš). Pierakstīšanas vieta: Inčukalns. Pierakstīšanas gads: 1891. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140607001/
Nauda parādās par cilvēku
Das Geld zeigt sich in der Gestalt eines Menschen
LATVISKI
Reiz Inčukalna Pekas mājas puisis braucis no Ezera krodziņa uz māju un pie Kapara tiltiņa redzējis, ka balta sieviete nāk līdz. Sieviete lūgusies, lai pavedot; bet kad šis to nav darījis, tad viņa lūgusi, lai aizskaŗot mazākais ar pātagas kātu, bet arī to šis nav darījis. Uz kapara tilta tikušiem, sieviete izsaukusies: "Būtu tu mani aizticis, es būtu par naudu palikusi. Simtu gadu gulēju, vēl simtu gadu jāguļ!" Viņa tūliņ nozudusi, tikai troksnis vēl bijis dzirdams, it kā vaŗa naudu kāds bērtu. No tam tad tiltiņš esot dabūjis vārdu: Kapara tiltiņš.
DEUTSCH
Der Knecht des Pekas-Bauernhofes der Gemeinde Inčukalns fuhr eines Tages vom Ezera krogs nach Hause. Am Kapara tiltiņš (Kleine Kupferbrücke) bemerkte er, dass eine weiß gekleidete Frau neben ihm her ging. Die Frau bat ihn, er möchte sie ein Stück Weges mitnehmen. Als er sich darauf nicht einließ, bat sie ihn, er möchte sie doch wenigstens mit dem Peitschenstiel berühren. Aber er tat auch das nicht. Als sie auf der Brücke waren, sagte die Frau: "Hättest du mich berührt, so hätte ich mich in Geld verwandelt. Hundert Jahre habe ich schon gelegen, nun muss ich noch hundert Jahre liegen." Gleich darauf verschwand sie, aber man hörte noch ein Klimpern, das sich anhörte, als würde jemand Kupfergeld (in ein Gefäß) schütten. Davon hat die Brücke ihren Namen bekommen.