Reiz priekš ilgiem gadiem viens ganu zēns ganījis govis pie Pakulīšu (Aumeisteru pagastā) mārka. Ganu zēns zinājis vecu ļaužu nostāstus, ka mārkā esot nogrimis naudas šķirsts. Gans pievedis pie mārka baltu vērsi, sitis ar rīksti pa ūdeni un skaitījis: "Naudī', naudī', nāc augšā, es tev došu baltu vērsi!" Kad ganu zēns trešo reizi vērsi ap mārku vedis, no mārka pacēlies naudas šķirsts. Šķirsta kājas bijušas jau redzamas, kad no tuvējā meža izskrējis vesels bars vilku un vēršam virsū. Gans sācis kliegt un vērsi žēlot. Kad pieskrējuši mājas cilvēki, vilki acu mirklī pazuduši un naudas šķirsts žvakstēdams nogrimis atpakaļ mārkā.

Vor vielen Jahren hütete eines Tages ein Hirtenknabe Vieh in der Nähe des Pakulīši-Teiches (Gemeinde Aumeisteri). Der Hirtenknabe hatte eine alte Geschichte gehört, die besagte, dass in jenem Teich eine Geldtruhe versenkt worden sei. Der Hirte führte einen weißen Stier an den Teich, schlug mit der Rute ins Wasser und sprach: "Geld, Geld komm hervor, ich will dir den weißen Stier geben!" Als der Hirtenknabe den Stier zum dritten Mal um die Eiche herumgeführt hatte, erhob sich die Geldtruhe aus dem Wasser. Plötzlich brach ein Rudel Wölfe aus dem Wald hervor und stürzte sich auf den Stier. Da begann der Hirte zu schreien. Andere Leute kamen herbeigelaufen, und die Wölfe ergriffen die Flucht, aber auch die Geldtruhe versank scheppernd in den Teich zurück.