Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, ID 150110026. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150110026/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 150110026. Naudai vēl jāguļ 100 gadu zemē. Teicējs: Striķe, L. Pierakstītājs: Avotiņš, J. Pierakstīšanas vieta: Vestiena. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150110026/
Naudai vēl jāguļ 100 gadu zemē
Das Geld muss noch 100 Jahre in der Erde liegen
LATVISKI
Uz lielceļa, kas iet no Ērgļiem uz Rīgu, pie Ērgļu pareizticīgo baznīcas atrodas kalns, ko sauc par "Āriņkalnu". Reiz dienas vidū braukuši ceļinieki no Rīgas uz māju. Te no Āriņkalna vēlusies pretim liela muca un saukusi: "Kas man piedursies, tam es piederēšu!" Ceļinieki nobaidījušies un neaiztikuši. Muca ievēlusies turpat esošā Nīnēna purviņā un nogrimusi, teikdama: "Simtu gadu esmu gulējusi, simtu vēl gulēšu!" Nu tik ceļinieki nopratuši, ka tā bijusi naudas muca, bet nu jau bija par vēlu.
DEUTSCH
An der Landstraße, die von Ērgļi nach Riga führt, befindet sich in der Nähe der russisch-orthodoxen Kirche von Ērgļi ein Hügel, den man „Āriņkalns“ nennt. Einmal sind dort um die Mittagszeit Fuhrleute aus Riga vorbeigefahren. Plötzlich kam ihnen vom Āriņkalns her ein großes Fass entgegengerollt, das rief: "Wer mich berühren wird, dem werde ich gehören!" Die Fuhrleute waren sehr erschrocken und rührten es nicht an. Da rollte das Fass in das nahe Nīnēni-Moor und rief versinkend: "Hundert Jahre habe ich gelegen, hundert Jahre muss ich noch liegen!" Erst jetzt begriffen die Fuhrleute, dass es ein Geldfass gewesen war, aber es war schon zu spät.