Jurģa dienas rītā gaismai svīstot, kliedzēji kāpuši kokos un klieguši. Kas to kliegšanu dzirdējis tukšā sirdī (neēdis) jeb arī neatkliedzies pretī, tam bijis kāds ļaunums gaidāms. Talcēniešu Ķelšēnu saimnieks sūrojies, ka viņš esot no Ērgļu Mūrnieku mājas ticis aizkliegts. Jurģa rītā agri Ķelšēnu saimnieks gājis zirgu baŗot, kad dzirdējis kliegšanu. Kad nu gājis otrreiz stallī, tad viņa jaunā ķēve bijusi norāvusies, izskrējusi no staļļa ārā un lēkusi par zediņu sētu, kur pārdūrusi vēderu un bijusi pagalam. Mūrnieku saimnieks atkal dzirdējis, ka Jurģa rītā talcēniešos kāds kliedzis: "Deviņi arāji un Mūrnieks desmitais ecētājs!" Mūrnieks atkliedzis: "Vai es viens varu deviņus aizecēt?" Tā viņš ticis no ķezas vaļā.

Am frühen Morgen des Jurģis-Tages (St. Georg) kletterten Schreier auf die Bäume und begannen zu schreien. Wer ihr Schreien auf nüchternem Magen zu hören bekam oder wer nicht zurückschrie, konnte etwas Schlimmes erwarten. Der Kelšēni-Bauer aus Talce beklagte sich, dass ein Schreier des Mūrnieki-Hofes von Ērgļi ihn behext habe. Er sei am Jurģis-Morgen früh hinausgegangen, um seine Pferde zu versorgen, als er das Schreien vernommen habe. Als er den Stall betrat, sah er, dass seine junge Stute sich losgerissen hatte. Sie lief zur Stalltür hinaus und sprang über den Zaun, schlitzte sich dabei jedoch den Bauch auf und verendete. Der Mūrnieki-Bauer seinerseits hatte wiederum gehört, dass jemand aus Talce geschrien habe: "Neun Pflüger, der Mūrnieki-Bauer als Zehnter muss eggen!" Da schrie der Mūrnieki-Bauer zurück: "Wie kann ich denn allein für neun Pflüger eggen?" So konnte er das Übel von sich noch abwenden.