Kāda vecene reiz cieši saslima. Visi domāja, ka tā mirs un tāpēc sūtīja pēc mācītāja. Mācītājs tai sniedza sv. vakariņu, bet slimā nevarēja norīt ne maizi, ne vīnu. Mācītājs nu vaicāja, vai slimā neesot apslēpusi kādu lielu grēku. Tā izteica, ka esot gan: mācībā ejot šī pārvērtusies par peli, ielīdusi mācītāja kūtī un zavējusi (būrusi, noskaudusi) viņa lopus. Pēc tam slimā varēja pieņemt sv. vakariņu un nomira mierīgi.

Eine alte Frau wurde sehr krank. Alle glaubten, sie würde sterben; deshalb schickte man nach dem Pfarrer. Er reichte ihr das heilige Abendmahl, aber sie konnte weder Brot noch Wein herunterschlucken. Da fragte der Pfarrer, ob sie nicht eine große Sünde verheimlicht habe. So sei es, gestand sie. Während sie die Bibelstunden besucht habe, habe sie sich in eine Maus verwandelt, sei in den Stall des Pfarrers gehuscht und habe seine Kühe verhext. Nach diesem Geständnis empfing die Kranke das heilige Abendmahl und verschied in Frieden.