Dāņu ķēniņam Valdemāram II. reiz bija nikna cīņa ar livoniešiem. Reiz vienā kaujā, kuras galu nevarēja paredzēt, viens priesteris, sirsnīgi Dievu lūgdams, turēja līdzīgi Mozum savas rokas uz augšu; te nokrita no debesim balts, ar sarkanu krustu greznots karogs. Šis brīnums iedvesa kareivjiem tādu drosmi, ka tie ātrā laikā izklīdināja lielāko ienaidnieka daļu, Dievu slavēdami par vareno karogu. Karogs nosaukts par Danebrogu. Dāņiem tas daudz grūtās kaujās arī vēlāk vēl palīdzējis. Šai brīnišķīgai uzvarai par piemiņu tad dibināja vienu pilsētu ar pili, nosaukdami to par Valdemāru (Valmieru).

Valmiera. Der dänische König Waldemar II. hatte Kämpfe gegen Livland auszufechten. Bei einer Schlacht, deren Ende nicht abzusehen war, hielt ein Priester, während er innig zu Gott betete, gleich Moses seine Hände nach oben ausgestreckt: Da fiel ein weißes, mit einem roten Kreuz geschmücktes Banner vom Himmel. Dieses Wunder steigerte so den Mut der Krieger, dass sie in kurzer Zeit den Feind zerstreuten und Gott für die prächtige Fahne lobten. Die Fahne bekam den Namen Danebrog. Sie hat den Dänen auch später in vielen schweren Schlachten geholfen. Im Gedenken an diesen wunderbaren Sieg wurde eine Stadt mit einer Burg gegründet, der man den Namen Waldemar (Valmiera) gab.