Ceturkšņa versti no Trikātas vecās bruņinieku pils, lejup uz Abuta upes labā krasta atrodas Trikātas košā kapsēta. Pretim kapsētai otrpus Abula upes stāv Lubmuiža. Senos laikos Trikātas kapsētas vietā bijis lībiešu ciems. Otrā pusē Abulam (Lubmuižas vietā) bijis Lubiņu ciems. Viņos laikos Abuls (kad vēl nebijis aizdambēts ar dzirnavu dambjiem, kad brīvi saticies ar Gauju) bijis īsti bagāts ar zivim, tālab Lībiešu un Lubiņu saimnieki taisījuši tačus. Reiz tomēr taču dēļ abi saimnieki sanākuši naidā: abi gribējuši ieņemt labāko un ar zivim bagātāko vietu. Lubiņu saimnieks, kam nelaimējies šajā lietā, zaudēdams labāko taču vietu, atmaksājis savam kaimiņam diezgan bargi: naktī aizdedzinājis viņa māju - viss nodedzis. Lībiešu ciema saimnieks pēc šāda nedarba nomanījis, ka ar tik ļaunu cilvēku nākamībā draudzības un kopdzīves nevar būt, devies projām uz citu vietu, uz tagadējo Lībiešu ciemu, kur toreiz skaista bērzu birze augusi. Še viņš nocirtis vislielāko egli, kā pirmo koku rijas celšanai, un drīzi uzcēlis jaunajā vietā jaunu māju. Arī Lubiņu ciems jau sen, sen bargās kungu varas iznīcināts. Viņa vietā tagad Lubmuiža.

Trikāta, 3. Etwa eine Viertelwerst von der alten Ritterburg von Trikāta. entfernt befindet sich am rechten Ufer des Abuls der schöne Friedhof von Trikāta. Dem Friedhof gegenüber - am anderen Ufer des Abuls - befindet sich der Gutshof Lubmuiža. Vor langer Zeit soll sich anstelle des Friedhofs ein Livendorf befunden haben. Und auf der anderen Seite des Abuls (dort, wo heute der Gutshof steht) befand sich das Lubiņas-Dorf Damals war der Abuls noch von keinem Mühlendamm versperrt, vereinigte sich frei mit der Gauja (livld. Aa) und war sehr fischreich. Sowohl der Lībieši-Bauer als auch der Bauer des Lubiņas- Hofes hatten Reusen angefertigt, aber einmal brach zwischen ihnen Streit aus, denn jeder von ihnen wollte seine Reusen an der besten und fischreichsten Stelle auslegen. Der Lubiņas-Bauer, der das Pech gehabt hatte, die beste Reusenstelle zu verlieren, rächte sich an seinem Nachbarn hart: Er steckte in der Nacht dessen Hof in Brand: Er brannte ihn nieder. Der Bauer des Lībieši-Hofes sah ein, dass mit einem so bösen Mann keine Nachbarschaft in der Zukunft möglich war; deshalb zog er an einen anderen Ort, wo damals ein prächtiger Birkenhain stand und wo heute der Lībiešu ciems (Livenhof) steht. Er fällte als ersten Baum eine sehr hohe Tanne und begann mit dem Bau der Korndarre. Bald erhob sich an dem neuen Ort ein neues Haus. Auch der Lubiņas-Hof ist bereits vor langer Zeit durch die Macht harter Herren vernichtet worden. Heute befindet sich an seiner Stelle Lubmuiža.