Pa priekšu Iecavas baznīcu gribējuši celt otrpus upes, uz tā sauktā «Dieva dārziņa», bet pamata akmeņi, kas pa dienu ierakti, pa nakti pārvēlušies tai vietā, kur tagad baznīca stāv, un tādēļ tad arī baznīca tur uztaisīta. Kad nu baznīca iesvētīta, tad gadījušās atkal citas ķibeles: ērģeles neskanējušas. Ļaudis izmeklējuši ērģeles un atraduši tur iekšā mēmu cilvēku. Mēmo tie iemūrējuši baznīcas mūrī un nu ērģeles tūlīt skanējušas.

Iecava, 1. Zuerst, hatte man die Kirche von Iecava am anderen Ufer des Flusses errichten wollen — an einer Stelle, welche man den "Garten Gottes nannte, aber die Grundsteine, die am Tag gelegt worden waren, rollten in der Nacht zu der Stelle, wo heute die Kirche steht. Deshalb hat man die Kirche dort erbaut. Als die Kirche geweiht wurde, gab es anderen Ärger: Die Orgel blieb stumm. Man untersuchte die Orgel und fand in ihr einen stummen Mann. Der Stumme wurde in der Kirchenwand eingemauert und nun, begann die Orgel sogleich zu tönen.