Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, ID 150806004. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150806004/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 150806004. Akmeņi. Pierakstītājs: Bērziņš, Eduards. Pierakstīšanas vieta: Ķieģeļi. Pierakstīšanas gads: 1891. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150806004/
Akmeņi
Steine
LATVISKI
Ķieģeļu pagastā Siliņu mājās ceļa malā atrodas maz ievērojamas bedres malā nosirmojis - ar vairāk krustiem un zirgu pakaviem apzīmēts - akmens, tā sauktais Krusta akmens. Senākos laikos te dzīvojusi tāli, jo tāli pazīstama skaistule. Divi kaimiņu jaunekļi to ielūkojuši un katrs gribējis precēt. Tad jaunekļi nolīguši zirgā par diezgan plato Vilka bedri pāri lekt: kuŗš vesels pārjāšot, tam pieder skaistule. Mēģinājuši, bet abi iekrituši bedrē un nositušies. Turpat jaunekļus aprakuši un uzcēluši par piemiņu akmeni ar vairākiem krustu un pakavu iecirtumiem.
DEUTSCH
Am Rande des Hofweges, der zum Siliņi-Hof der Gemeinde Ķieģeļi führt, befindet sich neben einer Vertiefung ein bemooster Stein, der mit mehreren Kreuzen und Hufeisen gezeichnet ist. Es ist der sogenannte Krusta akmens (Kreuzstein). Vor langer Zeit hat dort eine weit bekannte Schönheit gelebt. Zwei Nachbarjünglinge hatten sich in sie verliebt, und beide wollten sie heiraten. Sie beschlossen, mit ihren Pferden über die ziemlich breite Wolfsgrube zu springen: Derjenige, der heil hinübergelangen würde, sollte die Schöne bekommen. Sie versuchten es, aber sie fielen beide in die Grube und erschlugen sich. Der Stein wurde als Denkmal für die Jünglinge aufgestellt und mit mehreren Kreuzen und Hufeisen verziert.