Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, ID 131201013. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/131201013/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 13. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 131201013. Gausu māte. Pierakstītājs: Štāls, Fr. Pierakstīšanas vieta: Sabile. Pierakstīšanas gads: 1901. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/131201013/
Gausu māte
Mutter des Segens, der Fülle
LATVISKI
Pa vecam, kad vēl nebija ne ūdenssudmalu, ne vējeņu, tad ļaudis mala ar rokas dzirnavām labību maizei. Bija nolikts visvairāk meitām malt, bet arī puišiem ik naktis zināmu tiesu samalt. Tā arī vienam puisim bija iknaktis samalt dvālekti rudzu. Tas nabadziņš izmalās ikreiz visu nakti, bet kā nevarēja, tā nevarēja dvālekti pillu dabūt. Ēdiens tam bijis gan dikti labs, maize bijusi laba, balta, tīri kā siers. Bet ko tas līdz, ka pa naktim jāmocās nost ar malšanu? Tas gājis pie raganas, pūšļotājas, pēc padoma. Tā iedevusi puisim vaska svecīti un teikusi, lai tas to tad, kad domājot dvālekti jau kā pillu esam piemaltu, aizdedzinot un dzirnavās paskatoties. Nākamu nakti puisis mans aka(l) un ka(d) jau domājis dvālekti pillu esam, tas iededzinājis to vaska svecīti un skatījies dzirnavās. Te tas tur, kur milna ar platu dēlīti pie dzirnu akmeņa pieiet, ieraudzījis melnu čūsku, kas patlaban kā pievēmusi dzirnas ar graudiem no jauna pillas. Puisis čūsku nositis un nu piemalis dvālekti pillu. Līdz šim puisim bijusi laba, balta maize, tīri tā kā siers. Kad tas nodevis samalto dvālekti, tad nekas tam nav neko teicis. Tik saimniece ienesusi tam rītā mellu maizes riku un teikusi: "Ēd nu mellu maizi, kam tu nositi Pēčiņu!"
DEUTSCH
Früher, als es weder Wasser- noch Windmühlen gab, mahlten die Leute das Mehl für ihr Brot in der Handmühle. Meist war das die Arbeit der Mägde, aber öfters mussten auch die Knechte nachts in die Mahlstube gehen. Einmal musste ein Knecht in der Nacht ein großes Maß Mehl mahlen. Er mahlte die ganze Nacht, aber das Maß wurde und wurde nicht voll. Er bekam zwar gutes Essen und das Brot war gut und hell wie Käse, aber was nutzte das alles, wenn er sich Nacht für Nacht mit dem Mahlen abquälen musste. Schließlich, suchte er eine Hexe auf und bat sie um ihren Rat. Die Hexe gab ihm eine kleine Wachskerze: wenn er glaube, dass das Maß voll sein müsste, dann solle er die Wachskerze anzünden und in die Mühle hineinschauen. In der nächsten Nacht musste der Knecht wieder mahlen. Als er nun glaubte, das Maß müsste voll sein, zündete er die kleine Wachskerze an, um in die Mühle hineinzuschauen. Da erblickte er dicht an dem Mahlstein eine große schwarze Schlange, die gerade wieder Getreide in die Mühle erbrach. Der Knecht erschlug die Schlange, und nun wurde das Maß schnell voll. Bis jetzt hatte der Knecht immer gutes, weißes Brot bekommen, so sauber wie Käse. Als er das gemahlene Mehl der Bäuerin gab, sagte man ihm nichts, aber am nächsten Morgen brachte die Bäuerin ihm eine Scheibe schwarzes Brot und sagte:
"Iss nun, iss, schwarzes Brot, warum hast du auch Peterchen erschlagen!"