Vienai sieviņai piedzimis bērns. Pie viņas nu atnākusi no kaimiņiem kāda labdare, kuŗa teikusi, ka bērnam pēc tik un tik gadiem būšot jānoslīkst akā. Noliktā dienā uzlikuši akai vāku, lai bērns tur nekā nevarētu iekrist. Pēc kāda brīža bērns pazudis un pēdīgi to atraduši uz akas vāka nomirušu.

Eine Frau gebar ein Kind. Eine Nachbarin besuchte sie und sagte, dass Kind werde nach so und soviel Jahren im Brunnen ertrinken. An dem vorausgesagten Tag machten sie den Brunnendeckel zu, damit das Kind nicht hineinfallen konnte. Nach einer Weile war das Kind verschwunden. Man fand es auf dem Brunnendeckel — tot.