Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140301051. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140301051/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140301051. Ēni māžojas. Teicējs: Bērziņa, Luda skolnieks. Pierakstīšanas vieta: Limbaži. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140301051/
Ēni māžojas
Die Schatten spuken
LATVISKI
Sestā verstē no Limbažiem uz Pāles pusi atrodas pašā ceļmalā mazs uzkalniņš, iežogots ar krūmiem un Sotaga mežu. Vecie ļaudis stāsta, ka tur reiz kāds cilvēks naktī saticis spoku. Pēc izskata spoks bijis sieviete, baltās drēbēs. Šī baltā sieviete stājusies viņam ceļā, ķērusies ap kaklu un taisījusies viņu nožņaugt. Šim vīram bijis pie rokas maisiņš, ar kuŗu tas iesitis spokam un tā nu tā atsvabinājies.
DEUTSCH
Etwa sechs Werst von Limbaži, an der Landstraße von Limbaži nach Pāle, befindet sich ein kleiner Hügel, umgeben vom Gebüsch und dem Wäldchen von Satoga. Alte Leute erzählen, dass an der Stelle einmal ein Mann einem Gespenst begegnet sei. Das Gespenst hatte die Gestalt einer weiß gekleideten Frau. Die weiße Frau vertrat ihm den Weg, fiel ihm um den Hals und wollte ihn erwürgen. Der Mann trug einen Sack in der Hand, mit dem er nach dem Gespenst schlug und es so verscheuchen konnte.