Reiz div saimnieki pa nakti braukuši uz Smilteni. Kā nu šie tikuši Rībenes silā (Bilskas pagastā), tā tas saimnieks, kas no pakaļas braucis, uzreiz dzirdēš, ka šim no pakaļas vienc skrien: čakst! čakst! Saimnieks paskatījies apakaļ un redzēš, ka šim pie pašas vāģu pakaļas daskrēš balts zaķis. Saimnieks zaķam, plinkš! ar pātagu! Bet zaķis tūlī no ceļa no, pārlēcis pār grāvi, atstupies un raudāš, kā bērnc.

Einmal fuhren zwei Bauern in der Nacht nach Smiltene. Als sie in den Rībene-Wald (Gemeinde Bilska) gelangten, da hörte der Bauer, der als letzter fuhr, dass jemand — Čakst!, Čakst!, — hinter ihm herlief. Der Bauer schaute zurück und sah, dass ein schneeweißer Hase ihn eingeholt hatte. Der Bauer zog dem Hasen eins mit der Peitsche über! Da sprang der Hase über den Straßengraben, hockte sich hin und weinte wie ein Kind.