Miķēlis Priede gājis no Vīksnēm pa nakti mājā. Pie Sērmokšļa tiltiņa viņš apsēdies un drusku atpūties. Viens viņu saķēris pie kājām un vilcis Sērmokšļa tiltiņa grāvī. Viņš cēlies augšā un nevarējis piecelties. Viņš manījis, ka viņam viens esot uz muguras. Viņš sācis skaitīt pātarus. Kad iesācis skaitīt pātarus, tad viss smagums no muguras novēlies. Viņš bijis dikti nosvīdis. Viņš piecēlies un gājis mājā.

Miķelis Priede ging nachts vom Vīksnes-Hof nach Hause. An der Sērmokšļa-Brücke setzte er sich hin, um sich unterwegs ein wenig auszuruhen. Da packte ihn jemand an den Beinen und zerrte ihn in den Graben. Er wollte sich erheben, vermochte es jedoch nicht. Da merkte er, dass ihm jemand auf dem Rücken saß. Nun begann er zu beten. Sobald er zu beten begann, fiel die Last von seinem Rücken herunter. Er selbst war in Schweiß gebadet. Nun konnte er sich erheben und nach Hause gehen.