Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, ID 140502008. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140502008/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 14. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 140502008. Lietuvēns moka lopus. Pierakstītājs: Siķēns, J. Pierakstīšanas vieta: Vecumnieki. Pierakstīšanas gads: 1894. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/140502008/
Lietuvēns moka lopus
Der Alb plagt das Vieh
LATVISKI
Pēc ļauna cilvēka miršanas, viņa gars ķeŗoties tūlīt pie tiem darbiem, kuŗus šis cilvēks dzīvs būdams bijis nodomājis darīt jeb arī darījis. Burvju un raganu gari nodarbojušies kā lietuvēni, kas mocījuši lopus, dažreiz arī cilvēkus. Esmu dzirdējis kādu saimnieci izsakāmies: " Lai Dievs žēlo, nu jau būs atkal pēdīgais posts, kamēr tiksim vaļā no nomirušās M.; dzīvē tiku viņai tik daudz reizes aizriebusi, un ja nu viņa to visu grib atdarīt, lai Dievs žēlo!" Reiz saimniece sacījusi uz kalpu sievām: " Vai ziniet ko, sievas? Šorīt iegājusi kūtī atradu, ka viena mana govs gluži slapja, kā no mārka izvilkta, un tad tāda gurdena, kā slima: ne ēd, ne gremo, nekā. Tūlīt jau domāju: nu labi nebūs, un jā — riktīgi — tagad dabonu zināt, ka vecā M. .. vakar vakarā nomirusi." Šī pati saimniece uzsauc savam vīram, kas pusdienas laikā pārbrauc no meža mājā: "Ej, vīriņ, ej uz kūti nu jau viens lietuvēns pasaulē atkal vairāk — vakar vakarā nomirusi vecā M.. un izgājušā naktī tūlīt jau griezusies kā nelabais pa kūti. Uzvelc jau pie vienas reizes lietuvēna krustu deviņiem stūriem!"
DEUTSCH
Wenn ein böser Mensch stirbt, dann geht sein Geist gleich an die Werke, die der Mensch zu seinen Lebzeiten tun wollte oder auch bereits getan hatte. Die Geister von Zauberern und Hexen betätigen sich als Alben, die mitunter das Vieh, aber oft auch die Menschen plagen. Einmal hörte ich, wie eine Bäuerin ausrief: "Gott barmherziger, jetzt werden wir unsere liebe Not haben, die verstorbene M. wieder loszuwerden! Im Leben hatte ich sie oft erzürnt. Wenn sie sich dafür jetzt rächen will, dann soll Gott uns gnädig sein." Einmal sagte die Bäuerin zu den Frauen der Knechte: "Wisst ihr was, Frauen? — Als ich heute Morgen in den Stall kam, fand ich eine meiner Kühe so nass, als hätte man sie aus dem Teich gezogen. Dabei war sie auch noch so matt, geradezu wie krank weder wollte sie fressen noch wiederkäuen. Da dachte ich mir gleich: nun ist es nicht mehr geheuer. Und richtig: jetzt erfahre ich, dass die alte M. gestern gestorben ist." Dieselbe Bäuerin rief ihrem Mann zu, der zur Mittagszeit aus dem Wald zurückgekommen war:
"Geh nun gleich in den Stall, lieber Mann, jetzt haben wir einen Alb mehr — gestern Abend ist die alte M. gestorben. Schon in der vergangenen Nacht hat sie wie der Teufel selbst in unserem Stall getobt. Zeichne nun gleich ein neunzackiges Albkreuz (auf die Tür)."