Senos laikos viens kareivis pārnācis no dienesta un stāstījis, ka viņš esot bijis Kaukāzā. Tur esot tik augsti kalni: kad sievietes izvelējušas drēbes, tad velējamās vāles aizbāzušas aiz mākoņiem. Tas pats kareivis stāstījis, ka Kaukāzā dzīvojuši milzum lieli sumpurņi, kuriem bijusi tikai viena kāja un roka un pierē viena liela acs, kā cibiņa. Viens viņš paskriet nevarējis, bet kad skrējuši, tad saķērušies pa divi kopā un tad skrējuši tik ātri, kā vējš.

Einmal kehrte ein Soldat nach beendeter Dienstzeit heim und erzählte, dass er in Kaukasus gewesen sei. Dort seien die Berge so hoch, dass die Frauen die Wäschebleuel hinter die Wolken gesteckt hätten. Derselbe Soldat erzählte auch, dass im Kaukasus Hundeschnuten lebten, die nur ein Bein und einen Arm und in der Stirn ein großes Auge hätten. Allein habe ein solcher Hundeschnut nicht laufen können, aber zu zweit seien sie so schnell gerannt wie der Wind.