Sumpurnis reiz piegājis pie ezera un ieraudzījis ūdenī kādu milzīgu nezvēru. Bet lai tam tiktu klāt, jāizdzer viss ūdens, jo sumpurnis iedomājies, ka ūdens viņu no redzētā nezvēra šķiŗ. Tā nu nabags dzēris dzēris, bet dzeŗot pārplīsis vēders un tā nav sastapies ar briesmīgo zvēru. Bet briesmīgais zvērs bijis paša sumpurņa atspoguļojums ūdenī, ko nabaga sumpurnis nesapratis.

Einmal ging ein Hundeschnut an den See und erblickte im Wasser ein riesiges Ungeheuer. Um an diesem heranzukommen, musste er den See leer trinken, denn er glaubte, das Wasser trenne ihn von dem Ungeheuer. Er trank und trank, bis ihm schließlich der Bauch platzte. Das schreckliche Untier war aber nur sein eigenes Spiegelbild im Wasser gewesen, nur hatte der Hundeschnut das nicht verstanden.