Vienai mātei bijušas trīs pieaugušas meitas. Viņa dabūjusi dzirdēt, ka tādā un tādā dienā taisoties pie meitām braukt kāds precinieks, un gribējusi izrādīt savas meitas par lielām strādniecēm. Viņa savalcījusi katrai lielu kodeļu linu un piesacījusi, lai vienādi vērpjot. Bet ja suns rejot, tad lai ejot viesi sargāt. Tā pamācījusi savas meitas, māte pati aizgājusi. Meitas nu nav vis vērpušas, bet sākušas vārīt biezu putru. Kā tik suns ierējies, tā arī tūliņ visas trīs izskrējušas ārā viesi sargāt. Ņēmušas, kas nu kurai rokā gadījies: viena katlu, otra bļodu un trešā pavārnīcu. Atpakaļis nākot māte satikusi precinieku aizejam un prasījusi: «Vai pie manām meitām arī esi bijis?» Tas atbildējis: «Biju jau gan.» - «Vai tad suņus arī sargāja?» - «Sargāja jau gan.» Māte domājusi, ka meitas skrējušas suņus sargāt ar sprēslīcu, kodeļu un citām vērpjamām lietām, vēl piebildusi: «Redzi, znotiņ, viņas tādas trīs par dienu pie malas liek.» Precinieks atkal sapratis, ka meitas trīs katlus putras par dienu apēdot. No tā laika precinieks pie šām meitām vairs nav rādījies.

Eine Mutter hatte erfahren, dass Freier zu ihrer Tochter kommen würden. Deshalb gab sie ihr eine große Docke Flachs und ermahnte sie, fleißig zu spinnen. Dann kochte sie eine große Schüssel Grütze, um den Freier zu bewirten, und ging selbst fort. Die Tochter begann ein wenig zu spinnen, aber dann machte sie sich an die Grütze heran und ließ sie sich gut schmecken. Als der Freier das Haus betrat, sah er, dass die Tochter eifrig aß. Er ging wieder hinaus. Unterwegs begegnete er der Mutter des Mädchens, die ihn fragte: "Was hat denn mein Töchterchen getan?" "Sie saß da an einer guten Sache!" Die Mutter glaubte, er habe sie beim Spinnen gefunden und sagte: "Sieh, Eidam sie bewältigt jeden Tag drei davon!" Als der Freier, das hörte, ließ er sich kein zweites Mal mehr sehen.