Pudzis, citādi drošs vīrs, reiz braucis pusnaktī ar rāceņu vezumu no Ansātu muižas. Gar Naudīšu Tuntuļu māju braucot, zirgi piepēži apstājušies un šņākuši. Pudzis paskatījies atpakaļ un ieraudzījis aiz vezuma baltu ķēmu. Viņš aizmetis krustu un nu baltais garniski pārlēcis pār vezumu, pār zirgiem un pazudis.

Naudīte. Pudzis, eigentlich ein mutiger Mann, fuhr einmal um Mitternacht mit einer Rübenladung vom Ansāti-Gut davon. Als er an Tuntuļi von Naudīte vorbeifuhr, hielt plötzlich das Pferd und schnaufte. Pudzis schaute zurück und bemerkte hinter der Fuhre ein weißes Gespenst. Er warf ein Kreuz danach und gleich sprang die weiße Gestalt über Ladung und Pferd und verschwand.