Bakšķiņu kalnu senāk saukuši citādi - tajos laikos, kad tur vēl baznīca stāvējusi. Tad uznākuši lieli kaŗi. Zemē ielauzušies krievi, tatāri, bakšķiri. Viens bars bakšķiŗu ielauzušies baznīcā pa dievkalpojuma laiku un sākuši ļaudis kaut. Tad mācītājs viņus nolādējis un tūliņ baznīca nogrimusi ar visiem bakšķiŗiem. No tā laika kalnu sauc par Bakšķiŗu kalnu.

Nogale, 2. Der Bakšķiņu kalns hatte zu der Zeit, als noch die Kirche auf ihm stand, einen anderen Namen gehabt. Dann überrollten große Kriege das Land. Russen, Tataren, Baschkiren brachen ein. Eine ganze Schar Baschkiren drangen während des Gottesdienstes in die Kirche ein und begannen die Leute zu schlachten. Der Pfarrer verfluchte sie, und gleich darauf ist die Kirche samt allen Baschkiren in die Erde versunken. Seit der Zeit hat der Berg den Namen "Bakšķiŗu kalns".