Lestenes baznīca ir ievērojama ar savām daudzām izcirstām bildēm, kas ir apvilktas ar zeltu. Senākos laikos visas šīs bildes esot kustējušās; neilgi priekš kaŗa varēja kustināt tikai divas no viņām: ērgli, kas plivināja savus spārnus, un Dāvidu, kas spēlēja kokles. Ka tādā greznā dievnamā, kur bez tam arī griesti bija apzeltīti, arī ērģeles bija ļoti ievērojamas, ir droši ticams: Ērģeļu būvētājs būvējis ļoti mākslīgas ērģeles un pēc tam savienojis ar ērģeļu mēchanismu arī bildes, kas, kad ērģeles spēlētas, visas arī kustējušās. Lestenes muižas kungs, kas baznīcu un mācītāju uzturējis, bijis ļoti apbēdināts, ka visa tā lieta tik glīta un laba iznākusi un, lai nevarētu viņš, t. i. ērģeļu būvētājs, vairs otras tik mākslīgas ērģeles taisīt, izdūris ērģeļu būvētājam acis. Kad laiduši visus reģistrus vaļā, bijis tāds troksnis, kā sākušas birt rūtis ārā.

Lestene, 1. Die Kirche von Lestene ist durch ihre geschnitzten und vergoldeten Bilder berühmt. Vor langer Zeit haben sich diese Bilder auch bewegen können; kurz vor dem Krieg aber konnte man nur noch zwei von ihnen bewegen: den Adler, der seine Flügel ausbreitete und den David, der seine Harfe spielte. Dass in einem so prächtigen Gotteshaus, dessen Decke ebenfalls vergoldet war, auch die Orgel sehr bemerkenswert war, ist ohne Weiteres zu glauben. Der Orgelbauer hatte eine sehr kunstvolle Orgel hergestellt und sie durch einen Mechanismus mit den Figuren verbunden: Wenn die Orgel gespielt wurde, bewegten sich die Gestalten: Der Herr von Lestene war recht betrübt darüber, dass alles so gut und schön gelungen war. Er konnte den Gedanken nicht ertragen, dass der Orgelbauer vielleicht noch andere so kunstvolle Orgeln erbauen könnte. Deshalb ließ er ihm die Augen ausstechen. Wenn man alle Register spielen ließ, war das ein solcher Krach, dass die Fensterscheiben herausfielen.