To es pati redzēju, ka tie Mēru Ceiķeļi braukāja un šiem pie zirgu galvām skrēja līdza cilvēka bērnīc. Tas bī tā gadu divpadsmit vai trīspadsmit vecs puisīts un viņam kāju ikri bīš izgriezti, lei ātrāki var paskriet. Tā jau vecos laikos bī liela lepnība, ka cilvēka bērnc skrēja kājām līdza.

Ich habe mit eigenen Augen gesehen, dass ein Bub, ein Menschenkind, vorauslief, wenn die Ceiķeli-Familie von Mēri ausfuhren. Es war ein etwa 12− oder 13jähriger Bub, dem man die Waden verschnitten hatte, damit er schneller laufen konnte. Es galt in alten Zeiten als sehr vornehm, wenn ein Mensch neben dem Pferdegespann herlief.