Reiz bijuši divi latviešu stiprinieki: Lielkāja un Tutenis. Tie par kungiem nebēdājuši. Kad viņus iemetuši cietumā, tad ar rokām vien saraustījuši visus dzelžus un atkal aizbēguši. Nabagus tie apdāvinājuši bagātīgi, tādēļ ļaudis viņus mīlējuši un kungiem nenodevuši.

Es lebten einmal zwei sehr starke Letten, Lielkāja und Tutenis. Sie hatten vor den Herren keine Furcht. Warf man sie ins Gefängnis, rissen sie mit bloßen Händen ihre Eisenketten entzwei und flohen. Sie beschenkten die Armen, deshalb liebte das Volk sie und verriet sie nicht.