Atpakaļ
Citēšana
Īsā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, ID 150805005. sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150805005/
Paplašinātā atsauce
Latviešu pasakas un teikas, 15. sējums, sast. Pēteris Šmits. 1925–1937. ID 150805005. Kalni. Pierakstītājs: Ozoliņš, Vilis. Pierakstīšanas vieta: Vestiena. Pieejams: https://dhc.lu.lv/teikas/teksti/150805005/
Kalni
Berge
LATVISKI
Vecos laikos bijis no jūŗmalas līdz Daugavai nepārejams purvs un vidzemnieki nevarējuši tikt klāt pie Rīgas, ko toreiz tas svešais kuģinieks sācis taisīt, izprasīdams vienam saimniekam tikai tikdaudz zemes, ko ar vērša ādu var apklāt, lai varētu kuģi izlādēt. Šinī laikā Lielais Jēkabs ar maisiem sanesis Kangaru kalnus. Vēl šo baltu dienu ceļa vīri rāda to vietu, kur Jēkabs gulējis: pakalnītis esot, kur galva likta un upīte, kur mīzis; mazs ezeriņš, kur mīzali satecējuši. Jēkabam esot bijusi arī sieva. Arī viņas miteklis topot rādīts.
DEUTSCH
Vor langer Zeit erstreckte sich vom Meer bis zur Düna (Daugawa) ein unzugängliches Moor, sodass die Livländer nicht Riga erreichen konnten. Ein fremder Schiffer, der von einem Bauern soviel Land erbeten hatte, wie man mit einer Ochsenhaut bedecken kann, um sein Schiff entladen zu können, hatte den Bau der Stadt begonnen. Zu der Zeit schleppte Lielais Jēkabs (der Große Jakob) Erde in Säcken für die Kangari-Hügel herbei. Noch heute wird die Stelle gezeigt, an der der Große Jakob geruht hatte: ein kleiner Hügel hat ihm als Kopfkissen gedient und beim Wasserlassen ist ein Bach entstanden, der schließlich einen kleinen See gebildet hat. Der große Jakob habe auch eine Frau gehabt. Auch ihre Behausung wird noch heute gezeigt.